Diriģents, komponists un pedagogs Valdis Breģis (1928-2011)

"Kad pienāca attiecīgais vecums, bija jāsāk iet Sarkaņu pamatskolā, kas atradās apmēram 1,5 km no mājas. No rītiem agri, gan īpaši ziemā, uz skolu aizvizināja reizē ar piena vešanu uz pienotavu. Rudenī un pavasarī jāčāpo kājām. Sarkaņu skolas direktors bija arī dziedāšana skolotājs un diriģents Kārlis Dievkociņš. Redzēju, kā viņš spēlēja klavieres. Arī pašam gribējās tās mācīties. Tēvs piekrita un maksāja par klavieru stundām. Mājās klavieru nebija, tāpēc mācījos pēc stundām skolā. Reizēm pārgāja griba spēlēt, kamēr citi ārā draiskojās, bet atpakaļ ceļa vairs nebija." (No V.Breģa atmiņu pierakstiem 1992.gada nogalē). Iespējams, ka Dievkociņa darbs skolēnu muzikālajā izglītošanā (dziedāšana pēc notīm, kora dziedāšana, klavierspēle) varēja pamudināt V.Breģi saistīt dzīvi ar mūziku.
    Mācījies Sarkaņu pamatskolā (1937-1942), Madonas vidusskolā (1942-1946), Cēsu Skolotāju institūtā (1946-1949), Cēsu mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļā (1946-1949), Latvijas Valsts konservatorijā apguvis kordiriģenta specialitāti (1950-1955).
Diriģents. Četrdesmit gadu (1948-1988)  laikā Valdis Breģis vadījis vairāk nekā 10 korus, bijis virsdiriģents Cēsu rajona skolēnu koriem 1949.–1950.g., Gaujienas rajonā (Jaunpiebalgā) 1954.–1956.g., Rīgas pilsētas Proletāriešu rajonā 1953.–1988.g., Madonas rajonā 1958.–1985.g., daudzu zonālo svētku virsdiriģents.
     Līdztekus mācībām Cēsīs līdz 1950.gadam V.Breģis diriģēja šeit Skolotāju institūta sieviešu kori. Pa vasarām dziedāja Sarkaņu ciema korī un vadīja sieviešu vokālo ansambli, tad tika dziedāts zaļumsvētkos un veiksme bija dabūtā J.Ozoliņa dziesma “Tālu stiepjas tumši sili".
    Studiju laikā Valdis Breģis diriģēja Rīgas 1.medicīnas skolas sieviešu kori. 1955.gada Dziesmu svētkos piedalījās ar savu vadīto rūpnīcas "Rīgas audums" jaukto kori (aptuveni 80 dziedātāji). Nākamos desmit gadus bijis Valsts bibliotēkas sieviešu ansambļa “Rota” vadītājs. Koru sarakstu papildina arī Rīgas bibliotekāru, sakaru darbinieku, Rīgas Kultūras nama “Draudzība” sieviešu koris “Draudzība”, Suntažu kultūras nama jauktais koris, tekstilkombināta „Rīgas audums” koris u.c.
Pedagogs. Tā kā V.Breģi saistījis pedagoģiskais darbs, mācījies Cēsu skolotāju institūtā, kur bijis te arī lektors. Strādājis par mūzikas skolotāju Rīgas Pedagoģiskajā skolā (1950-1951), Rīgas Kirova rajona mūzikas vakara kursos (1951-1953). Bijis Kultūras Ministrijas Mākslas lietu pārvaldes mūzikas redaktors (1955-1959), Emila Melngaiļa Tautas mākslas nama direktors (1959-1960). Izstrādājis nolikumu par Tautas kora un Tautas deju ansambļa nosaukuma piešķiršanu. Daļu darba dzīves – no 1966. līdz 1991.gadam – V.Breģis bija pedagogs Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (tagadējā Kultūras koledžā), audzinot nākamos kultūras darbiniekus un diriģentus.
Komponists. Valdis Breģis sacerējis mūziku, darbojies  Latvijas Komponistu savienības Jauno komponistu apvienībā, sastādījis dažādus dziesmu krājumus. Plašs ir komponista radīto skaņdarbu klāsts gan koriem, gan simfoniskajam orķestrim, gan kamermūzikā. Valdis Breģis kora mūzikai un koru diriģēšanai ziedojis visu savu radošo mūžu un dzīves laikā bijis gan mīlēts kordiriģents, gan talantīgs komponists un prasmīgs mūzikas dzīves organizators Latvijā.
    Muzeja krātuvē Sarkaņos izveidota ekspozīcija sarkaniešiem – četriem kultūras darbiniekiem, tai skaitā Valdim Breģim. Te pastāvīgi izvietoti foto materiāli, diriģenta fraka u.c. lietas, bet, atzīmējot V.Breģa 95.dzimšanas dienu, skatāma muzeja ceļojošā izstāde “Valdis Breģis (1928-2011). Diriģents, komponists un pedagogs”.